Pašnovērtējums par sociālo uzņēmējdarbību

trešās personas apņemšanās segt daļu no zaudējumiem, kas saistīti ar aizdevuma neatdošanu. Tās var sniegt valdība un/vai privāta uzņēmējdarbības asociācija. Tās tiek atbalstītas no fonda, kas darbojas kā nodrošinājums.

 juridiska forma, kuru plašā nozīmē raksturo šādas iezīmes: akciju sabiedrības forma, ko parasti izmanto peļņas organizācijas, parasti izveidota komerciālos nolūkos, lai sadalītu peļņu akcionāriem, tā pieder tās akcionāriem un parasti sadala peļņu akcionāriem proporcionāli akciju daļai.

juridiska forma, kuru plaši raksturo šādas iezīmes: fizisku vai juridisku personu grupa, kas organizēta, pamatojoties uz rakstisku vienošanos, lai īstenotu kopīgu misiju; var tikt izveidota, lai īstenotu virkni sociālu misiju; peļņa tiek izmantota galvenajā dokumentā noteiktajiem mērķiem, un to parasti neizdala asociācijas locekļiem vai neizmanto citādi.

aizdevumi, kas ir jāatmaksā tikai tad, ja projekts sasniedz noteiktus, iepriekš definētus mērķus. Ja mērķi nav sasniegti, atgūstamā dotācija tiek pārvērsta par dotāciju. Šo mehānismu var izmantot, ja projekta panākumi ļauj sociālajam uzņēmumam atmaksāt aizdevumu investoram, kam ir sociāla ietekme. 

uzņēmumā ieguldīta nauda, kuras atmaksāšanu ir tiesības pieprasīt pirmām kārtām. Parasti tas tiek uzskatīts par nodrošinājumu, kā pirmā maksa par uzņēmuma aktīviem. Jebkurā atmaksāšanas vai likvidēšanas situācijā aizdevējiem, sākot ar augstākās prioritātes parāda aizdevējiem, ir priekšroka salīdzinājumā ar pašu kapitāla ieguldītājiem.

neatgriežama nauda, īpašums, pakalpojumi vai jebkas cits, kam ir vērtība un kas ir nodots organizācijai, neradot devējam nekāda veida īpašumtiesības. Daži investori laiku pa laikam izmanto “atgriežamas dotācijas”. Tas var nozīmēt visas dotācijas vai tās daļas atgriešanu atkarībā no notikuma, par kuru ir bijusi vienošanās. Piemēram, var tikt piešķirta dotācija, lai veicinātu līdzekļu vākšanu, bet ja līdzekļu vākšana ir veiksmīga vai pārsniedz līmeni, par kuru  ir panākta vienošanās, tad dotāciju var atgriezt.

sociālie uzņēmumi, kuru galvenais mērķis ir cilvēku, kas darba tirgū saskaras ar nopietnām grūtībām, profesionāla integrācija pašos DISU vai parastajos uzņēmumos. Šī integrācija tiek panākta, veicot produktīvu darbību un katram gadījumam pielāgotu pēcpārbaudi vai paaugstinot darbinieku kvalifikāciju ar apmācības palīdzību. DISU darbojas dažādās nozarēs.

tā ir nauda, ko izmanto sākotnējām investīcijām jaunuzņēmumā, projektā, koncepcijas pamatojumā vai produkta sākotnējas izstrādē.

struktūras, kas praksē darbojas kā sociālie uzņēmumi, bet kurus nav viegli vai iespējams atšķirt no citiem uzņēmumiem.

tas ir kapitāla vai naudas saņemšanas process no sociālo uzņēmumu puses vai, vispārīgāk runājot, uzņēmējdarbības mērķiem, un to parasti nodrošina attiecīgie finanšu tirgus dalībnieki.

juridiska forma, kuru plašā nozīmē raksturo šādas iezīmes: to nodibina viens vai vairāki “dibinātāji”; tas piešķir līdzekļus sociālās misijas īstenošanas veicināšanai; var tikt dibināts, lai veicinātu virkni sociālo misiju (piemēram, filantropiskas, ar mākslu, kultūru vai reliģiju saistītas misijas); aktīvus un peļņu var izmantot tikai vadošajā dokumentā norādītajām sociālajām misijām, un tie netiek sadalīti

šis darbs palīdz uzņēmumiem sagatavoties pieņemt investīcijas parāda dzēšanai, pašu kapitāla nosegšanai vai cita veida investīcijas. Tiem, kas neizlemj par labu investīcijām, sagatavošanās darbs investīcijām varētu būt palīdzējis labāk izprast naudu un sagatavot uzņēmumu un finanšu modeļus ar lielāku pārliecību. Gatavību investīcijām var nodrošināt atbalsta organizācijas vai investori.

finanšu resursu piešķiršana uz ietekmi vērstiem darījumiem, apvienojot dažāda veida finansēšanas instrumentus un investorus.

ilgtermiņa kapitāla forma. Investors vēlas veikt finanšu investīcijas uzņēmumā, negaidot finansiālu peļņu tuvākajā laikā. Investors atliek jebkādu finansiālu peļņu, parasti līdz brīdim, kad tiek sasniegti mērķi, par kuriem ir panākta vienošanās, piemēram, apgrozījuma līmenis, par kādu ir panākta vienošanās. Starplaikā investors galveno uzmanību pievērš uzņēmuma radītajai sociālajai ietekmei. Atmaksa var tikt sākta vai procenti pieprasīti, ja uzņēmums nespēj sasniegt savus sociālās ietekmes mērķus.

attiecību starp investoru un uzņēmumu izbeigšanās. Par izstāšanās raksturu parasti vienojas pirms investīciju veikšanas. Labdarības gadījumā finansējuma sniedzējs ideālā gadījumā tiks aizstāts ar vairākiem citiem finansējuma sniedzējiem. Par izstāšanās laika grafiku var vienoties jau iesākumā. Sociālā uzņēmuma gadījumā izstāšanās var būt saistīta, piemēram, ar aizņēmuma atmaksāšanu, un atmaksāšanas ilgums būs atkarīgs no uzņēmuma komerciālajiem panākumiem. Izstāšanās var notikt uzņēmuma pārdošanas gadījumā citam sociālajam uzņēmumam vai, kā notiek biežāk, komerciālam uzņēmumam.

uzņēmuma pieņemtā juridiskā pamatstruktūra, uz kuru galvenokārt attiecas un kurai tiek piemēroti dalībvalsts tiesību akti, normas un nodokļu režīms. Juridisko formu piemēri ir individuālā uzņēmējdarbība, partnerība, fondi, asociācijas, kooperatīvi un akciju sabiedrību juridiskās formas, kuru dažādas variācijas ir sastopamas lielākajā daļā dalībvalstu. Parasti konstitucionālajās tiesībās, tiesību aktos un tiesu praksē katra juridiskā forma tiek uzskatīta par cita veida vai juridiskās struktūras tipu.

juridiskais statuss ir piesaistīts virknei juridisko formu un parasti ir piesaistīts nodokļiem, kā tas ir gadījumā ar a) labdarības nodokļa un ienākuma nodokļa atvieglojumiem par dāvinājumiem, kas ir pieejami noteiktu veidu fondiem, asociācijām un bezpeļņas organizācijām, un ar b) integrācijas uzņēmuma nodokļa statusa, kurš pastāv dažās valstīs. Dažās valstīs ir arī juridisko statusu piemēri, kas piesaistīti tādām juridiskajām formām, kuras atbilst “sociālā uzņēmuma” vai “sociālās ekonomikas” vietējai interpretācijai.

attiecas uz visiem īpašuma veidiem, kas pieder uzņēmējam vai uzņēmumam, tostarp skaidru naudu un aktīviem. Citas kapitāla formas var ietvert (bet neaprobežojoties ar) īpašumu, aprīkojumu, cilvēkresursus un intelektuālo īpašumu.

kolektīvās ietekmes iniciatīvas ir ilgtermiņa saistības, ko uzņēmusies ietekmīgu dalībnieku grupa no dažādām darbības jomām, ar kopīgu darba kārtību konkrētas sociālās problēmas risināšanai. Viņu īstenotās darbības tiek veicinātas, pateicoties kopējai mērīšanas sistēmai, savstarpēji palīdzošām aktivitātēm un pastāvīgai savstarpējai saziņai, un tās atbalsta neatkarīga bāzes organizācija.

nenodrošināts aizdevums vai pakārtoti aizdevumi ar iespēju (vai nu debitoram, vai aizdevējam) to konvertēt kapitāla daļā. Šo konvertēšanas iespēju var īstenot finansējuma sniedzējs vai riska filantropijas organizācija, ja finansiālās atdeves perspektīvas negaidīti pieaug, tādējādi sniedzot iespēju gūt papildu peļņu no ieguldījuma, iegūstot kapitāla daļu ar palielināšanās potenciālu, nevis aizdevumu ar ierobežotiem finanšu ieguvumiem. Alternatīvi šo instrumentu var izmantot situācijās, kad aizdevuma atmaksas perspektīva var samazināties zemāk par iepriekšējām cerībām, tādējādi radot sociālajam uzņēmumam iespēju atbrīvoties no saistībām un konvertēt tās tāda veida finansējumā, kuru nevar pieprasīt atpakaļ.

juridiska forma, kuru plašā nozīmē raksturo šādas iezīmes: tas kopīgi pieder un to demokrātiski kontrolē cilvēki, kas tajā strādā, tirgojas vai izmanto tā produktus vai pakalpojumus; var īstenot gandrīz jebkuru misiju, ja kooperatīva locekļiem ir kopīgas ekonomiska rakstura, sociālas vai ar kultūru saistītas vajadzības vai intereses; peļņu var sadalīt kooperatīva locekļiem.

tas ir finanšu instruments, kura mērķis ir atspoguļot dažus (privileģēto vai parasto) akciju raksturlielumus. Taču tas nav ne parāds, ne pašu kapitāls, un tas parasti ir strukturēts kā investīcija, kuras atmaksāšana ir saistīta ar investīcijas saņēmēja finansiālo stāvokli (piemēram, atmaksu aprēķina kā procentuālo apjomu no investīcijas saņēmēja nākotnes ieņēmumu plūsmas).

finansēšanas veids, kad investors piesaista produktu vai pakalpojumu, un viņam par savām investīcijām ir jāiemaksā procenti no kapitāla pārpalikuma.

“līgumslēdzējas iestādes” var būt valsts, reģionālās vai vietējās iestādes, struktūras, kas ir publisko tiesību subjekti, vai asociācijas, kuras veido viena vai vairākas šādas iestādes vai viena vai vairākas šādas struktūras, kas ir publisko tiesību subjekti.

investīcijas, ko veic individuāls investors, kurš pērk un pārdod vērtspapīrus savā personiskajā kontā un nevis cita uzņēmuma vai organizācijas labā.

instruments, kas novērš plaisu starp parādu un pašu kapitālu/dotāciju, izmantojot noteiktu ieņēmumu daļu. Tas ietver augsta riska aizdevuma nodrošināšanu, kura atmaksāšana ir atkarīga no sociālā uzņēmuma finansiālajiem panākumiem.

aizdevumi var būt nodrošināti attiecībā pret finansējamajiem aktīviem vai attiecībā pret uzņēmuma aktīviem, vai tie var būt nenodrošināti, kas nozīmē, ka, ja finansējamā iniciatīva nerada pietiekamus ienākumus un nav pietiekamu ienākumu no citiem avotiem, investors zaudēs visu savu naudu vai daļu no tās.

tie ir aizdevumu veidi, kas tiek atmaksāti investoriem pēdējie, bet pirms pašu kapitāla. Investoriem ir junioru (pakārtots) statuss salīdzinājumā ar parasto vai augstākās prioritātes parādu turētājiem, un tādējādi viņi jebkurā atmaksāšanas situācijā ierindojas aiz augstākās prioritātes parādu turētājiem. Pakārtotais parāds rada lielāku risku un bieži vien veido augstāku likmi vai ienesīgumu.

parādu finansēšana ir aizņemta nauda, ko vai nu tradicionāls uzņēmums, vai sociāls uzņēmums izmanto uzņēmējdarbības finansēšanai. Parasti parādu iedala divās kategorijās: īstermiņa parāds ikdienas darbību finansēšanai un ilgtermiņa parāds uzņēmuma aktīvu finansēšanai. Īstermiņa aizdevumu atmaksa parasti notiek mazāk nekā viena gada laikā. Ilgtermiņa parādu atmaksā ilgākā laikposmā.

ES dalībvalstis var rezervēt tiesības piedalīties publiskā iepirkuma procedūrās konkrētai operatoru grupai vai attiecībā uz konkrētu pakalpojumu veidu.

sadarbības forma starp valsts iestādēm un privāto sektoru ar mērķi modernizēt stratēģiski svarīgo valsts pakalpojumu sniegšanu.

tas attiecas uz valdību un valsts uzņēmumu veikto preču, pakalpojumu un darbu iegādi. Tā kā publiskajā iepirkumā tiek tērēta ievērojama daļa nodokļu maksātāju naudas, tiek sagaidīts, ka valdības to īstenos efektīvi un ar augstiem rīcības standartiem, lai nodrošinātu pakalpojumu piegādes augstu kvalitāti un aizsargātu sabiedrības intereses.

tās uzdevums ir izveidot spēcīgākas sociālās organizācijas, sniedzot tām gan finansiālu, gan nefinansiālu atbalstu, lai palielinātu to sociālo ietekmi. Atbalstītās organizācijas var būt labdarības iestādes, sociālie uzņēmumi vai sociāli orientēti komercuzņēmumi ar precīzu organizatorisku formu, kam tiek piemērotas katrai valstij raksturīgās tiesību un kultūras normas.

sociālā ietekme parasti tiek definēta, atsaucoties uz četriem galvenajiem elementiem: i) vērtība, kas radusies kādas personas darbības rezultātā; ii) vērtība, kura rodas labuma guvējiem un visām citām ietekmētajām personām; iii) ietekme, kas ietver gan pozitīvu, gan negatīvu rezultātu; iv) ietekme, kura tiek vērtēta salīdzinājumā ar to, kāda situācija būtu bijusi bez plānotās darbības.

“sociālais uzņēmums” ir sociālās ekonomikas operators, kura galvenais mērķis ir radīt sociālu ietekmi, nevis gūt peļņu saviem īpašniekiem vai akcionāriem. Tas darbojas, nodrošinot preces un sniedzot pakalpojumus tirgū uzņēmējdarbībai raksturīgā un inovatīvā veidā un izmanto savu peļņu galvenokārt, lai sasniegtu sociālos mērķus. Tas tiek vadīts atklātā un atbildīgā veidā, un jo īpaši tajā tiek piesaistīti tādi darbinieki, patērētāji un ieinteresētās personas, kuras ietekmē tā komercdarbība.

publiskā iepirkuma procedūras var būt saistītas ar sociālajiem un darba standartiem, kam ir jāatbilst līgumslēdzējiem, lai piedalītos publiskā iepirkuma konkursos. Šajā nolūkā līgumslēdzējas iestādes var izmantot sociālās klauzulas.

līgumslēdzējas iestādes, lai panāktu ilgtspējīgu attīstību, sociālos un ar vidi saistītus mērķus, publiskā iepirkuma procedūrās var ņemt vērā sociālos apsvērumus. Sociālie apsvērumi var tikt ietverti tehniskajās specifikācijās, atlases kritērijos, piešķiršanas kritērijos un līguma izpildes klauzulās. Īstenojot iekļaujošu pieeju, publiskajā iepirkumā sociālie apsvērumi var būt apvienoti ar “zaļajiem” apsvērumiem.

investīciju veids, kura mērķis ir radīt sociālo ietekmi, kā arī finansiālo atdevi. Tā ir pazīstama arī kā 3D investēšana, jo, pieņemot lēmumu par investīciju ieguldīšanu, tiek izsvērts ne tikai risks un atdeve, bet arī ietekme uz sabiedrību un vidi. Tā ir jāatšķir no atbildīgas investēšanas vai ESG investēšanas, jo tā meklē iespējas, lai radītu pozitīvu ietekmi uz sabiedrību, vidi vai kultūru.

apzināta vēlme pasniegt dāvanu atšķirībā no dāvināšanas kļūdas pēc vai piespiedu kārtā.

situācija, kad uzņēmējs sāk un attīsta uzņēmumu, izmantojot tikai savas personiskās finanses un uzņēmuma ieņēmumus.